Atkritumu šķirošana – kā un kāpēc tas jādara

Vai esat mēģinājuši kartona kastes (saplēstas un saplacinātas) un lielu daudzumu papīra ievietot pa šādu atvērumu papīram domātajā konteinerā, kura vāks ir aizskrūvēts? Es mēģināju, līdz biju dusmīga un sarūgtināta par to, cik tomēr daudz pūļu cilvēkiem Latvijā jāiegulda, lai varētu pilnvērtīgi šķirot atkritumus.

Runa jau nav tikai par muļķīgi mazu atvērumu vākā, bet arī par to, ka vēl joprojām Rīgā un citviet Latvijā ir vietas, kur atkritumu šķirošanas konteineri nav pieejami. Nereti uz konteineriem nav precīzu norāžu, ko tajos drīkst mest. Piemēram, uz plastmasai domātā konteinera, kuru izmantojam mēs, ir uzlīme ar uzrakstu “PET pudelēm”. Kad sazinājos ar mūsu teritorijas atkritumu apsaimniekotāju L&T, uzzināju, ka uz tā atrodas vecā parauga uzlīme, kura nesatur pilnu informāciju. Tajā drīkst mest arī polietilēna maisiņus, plēvi un plastmasas kastes. Es gan nesaprotu, kā tajā var ievietot plastmasas kastes un lielākus plēves gabalus, jo arī šī konteinera vāks ir aizskrūvēts, bet atveres ir domātas tikai pudeļu izmešanai (nelieli apļi vākā). Par laimi L&T pakāpeniski plāno šos konteinerus nomainīt un uzlīmes atjaunot, līdz ar to situācija drīzumā varētu uzlaboties. Turpināt »

Ledaini un balti piedzīvojumi

Vakar biju brīnišķīgā pastaigā, kuras laikā redzēju Vecrīgu, Daugavu un Saules akmeni no nedaudz neierasta skatu punkta un sastapu jaukus zemledus makšķerniekus.

Lūk, neliels ieskats manos piedzīvojumos: Turpināt »

Pārsteidzošā māksla

Man ļoti patīk skaistas, neparastas, iedvesmojošas, iztēli rosinošas lietas, vietas un skaņas, kuru tapšanā kāds ielicis savu sirdi un dvēseli. Cilvēku vai dabas radītas.

Lai apmierinātu apetīti pēc tām, katru dienu dodos kādā ceļojumā. Nav svarīgi, vai tas ir īsts brauciens vai tikai virtuāls, jo galvenais ir redzēt pasauli. Visbiežāk dodos pastaigās pa savu rajonu, izpētot ikvienu tā nostūri – mazas ieliņas, tuvējos mežus, dzīvojamo māju pagalmus, vecu rūpnīcu vārtrūmes, bet, ja ar to nepietiek, meklēju piedzīvojumus internetā.

Nereti, kad ieraugu kaut ko vērtīgu, gribas parādīt arī citiem, līdz ar to dzima ideja emuārā izveidot sadaļu “Iedvesmai”. Tajā būs lasāms par to, kas mani iedvesmo un par ko es nespēju pārstāt brīnīties – par cilvēku radošumu, izdomu, apķērību un spēju ieraudzīt pasauli, kurā dzīvojam, citādāk – bez rāmjiem, ko esam laika gaitā uzlikuši sev paši, ģimene vai sabiedrība. Turpināt »

Rokdarbu parāde

Ja tik ilgi emuārā nav pieminēti rokdarbi, tad to sakrājas tik daudz, ka par visiem nemaz nav iespējams pastāstīt. Šoreiz uzrakstīšu tikai par pašiem mīļākajiem, bet pārējos var apskatīt galerijā.

Visvairāk pēdējā laikā esmu šuvusi kleitas un svārkus. Laikam tas ir likumsakarīgi, ja apkārt ir tik daudz mazu meiteņu, kurām ļoti patīk pucēties. Prieks, ka varu viņas iepriecināt ar krāsainiem tērpiem, bet pati ietrenēt roku dažādu volānu, rāvējslēdzēju un citu piņķerīgu lietu šūšanā. Turpināt »

Pilnīgi citāda jūra

Pēc ļoti ilgas klusēšanas esmu atgriezusies. Pēdējais raksts emuārā nu jau vairāk kā pirms pusgada bija par piedzīvojumiem dabā. Tā nu sanācis, ka arī šoreiz rakstīšu par to pašu.

Otrdien, tieši pirms lielā atkušņa un lietavām, bijām Ragakāpas dabas parkā, kas atrodas pie Lielupes ietekas jūrā. Turp devāmies tādēļ, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā ļoti vēlējos redzēt jūru ziemā. Tā nu ir sanācis, ka jūra vispār nav manu apmeklētāko vietu sarakstā, jo ziemā man tā līdz šim likās pārāk garlaicīga (balts un gluds līdzenums, kas sniedzas līdz pat horizontam), bet vasarā tur ir tik daudz smilšu, ka ne izturēt nevar.

Bet šoreiz es to ieraudzīju pilnīgi citādu – skaistu un aizraujošu. Vispirms mani pārsteidza gandrīz apaļu ledus bumbu sanesums, par ko iepriekš pat dzirdējusi nebiju. Vēlāk izlasīju Rīgas apriņķa portālā Apriņķis.lv, ka nav skaidri zināms šādu ledus bumbu rašanās iemesls. Visticamāk tās veidojas saldūdens un sāļūdens mijiedarbības rezultātā, jo šādas bumbas līdz šim novērotas tikai pie upju ietekām jūrā.

Pārkāpjot pāri ledus bumbām, nonācām pie vižņu sanesumiem, kas mani pārsteidza ar lielu daudzveidību. Turpināt »

Zvēriem pa pēdām

Jau sen iesākts, bet nu pabeigts raksts par maniem piedzīvojumiem dabā. Varbūt arī Jums būs interesanti uzzināt, kā vislabāk doties zvēriem pa pēdām.

Marta sākumā, kad Rīgā sevi pilnā sparā pieteica pavasaris, laukos baudīju ziemas priekus – pirmo reizi kopš pamatskolas laikiem no sirds izslēpojos. Manas izklaides gan sākās ne īpaši jauki – Agatiņa saslima ar vēdera vīrusu (par laimi diezgan vieglā formā), līdz ar to ieplānoto trīs dienu vietā laukos nācās pavadīt pusotru nedēļu.

Prāts bija nemierīgs, gribējās kaut uz mirkli izrauties no raizēm. Zināju, ka vislabāk līdzēs pastaiga pa mežu un tuvāko apkārtni, bet, tā kā sniegs visapkārt mājai bija vēl ļoti daudz, nekur tālu nevarēju tikt. Vienīgais, kas man varēja palīdzēt veikli tikt uz priekšu, bija slēpes, bet gadiem laukos neviens nebija slēpojis, tādēļ nebija lielas cerības atrast derīgu slēpju pāri.

Pēc krietnas meklēšanas atradām ļoti vecas slēpes ar atsperēm, kā arī vienu labu nūju. Tētis no citas nūjas paliekām uztaisīja otru. Beidzot biju lieliski ekipēta apkārtnes izzināšanai .

Rūdis par manu jauno aizraušanos bija milzīgā sajūsmā un ar nepacietību gaidīja, kad atkal došos izbraukumos, lai varētu man pievienoties.

Lūk, mani uzticamie ceļabiedri: Rūdiņš, kurš ieņēmis vietu uz mana atpūtas koka; slēpes, kas izskatās diezgan briesmīgi, bet slīdēja labi; zaķkāposti, kas šur tur jau spraucās no sniega paliekām ārā; zilumzilas debesis un koki visdažādākajās izpausmēs.

Zināju, ka mūsu pļavās un mežos regulāri ieklīst mežacūkas, rosās zaķi un lapsas, bet tas, ko ieraudzīju sniegā, mani reizēm šokēja. Turpināt »

Mežroze

Trešdien pirmo reizi biju audumu veikalā “Mežroze“. Pēdējo mēnešu laikā par to biju ļoti daudz dzirdējusi, tādēļ ar nepacietību gaidīju, kad tur izdosies nokļūt. Gribēju pati savām acīm apskatīt krāsainos un lētos audumus un veikala plašās telpas. Nedaudz gan bažījos par pārdevējām, jo tās mēdzot būt ne īpaši laipnas, lai neteiktu vairāk. Tā kā vēl tikai mācos šūt un no audumiem maz ko saprotu, pārdevēju palīdzība man ir ļoti svarīga.

Man par lielu prieku mana pirmā iepazīšanās ar šo veikalu bija ļoti pozitīva. Pārdevēja, kura mani apkalpoja, bija lieliska – deva noderīgus padomus un laipni visu paskaidroja. Turpināt »

Mazajiem par prieku

Maijā vairākas reizes abas ar Agatiņu bijām laukos, kur sējām, stādījām, ravējām, klausījāmies putnu čivināšanā, kāvāmies ar odiem, kā arī baudījām priekus, kādus tik lauku mājas var sniegt.

Lai mūsu ģimenes mazajiem būtu jautrāk, nolēmām, ka beidzot jāuztaisa kārtīga smilšu kaste, kuru var apsegt, lai kaķi un vistas nedara smiltiņās blēņas.

Turpināt »

Ozzy Osbourne & Friends koncerts Stokholmā

25. maijā man bija tas gods būt Ozzy Osbourne & Friends koncertā Stokholmā.

Sākotnēji gan bija plānots, ka tas būs Black Sabbath atkalapvienošanās tūres koncerts, bet diemžēl dažādu notikumu rezultātā to atcēla. Saskumām, bet tad uzzinājām, ka Black Sabbath vietā Stokholmā un citur muzicēs Ozijs Osborns (Ozzy Osbourne) ar draugiem, kuru vidū būs arī Gīzers Batlers (Geezer Butler), kurš kopā ar Oziju izpildīs vairākas Black Sabbath dziesmas. Turpināt »

Brīnumainās pārvērtības

Pirms pāris mēnešiem pētīju vienu no saviem krekliņiem un domāju, ko lai ar to iesāk – vilkt vairs negribas, bet ārā mest ar vēl liekas par ātru, jo audums vēl gana labs. Ieliku to atpakaļ skapī, lai gaida brīdi, kad man ievajadzēsies ko sarkanu.

Šodien gribēju izmēģināt ko jaunu, tādēļ nolēmu, ka beidzot no kaut kā veca jāuzšuj ko jaunu. Tā no mana sarkanā krekliņa tapa topiņš Agatiņai, kuru lieliski papildina atgriezumu maisā atrastā zaļi puķainā auduma piedurknes, puķe un kruzuļi apakšmalai . Lai mazāk būtu jāšuj, saglabāju oriģinālā krekliņa apakšmalu.

Pirmo reizi taisīju kruzuļus. Izmēģināju divus auduma savilkšanas veidus, kurus atradu blogā danamadeit.com. Vienā no tiem šujmašīnai jāiestata lielākais taisnā dūriena garums, jānošuj vīle, bet pēc tam ar rokām jāsavelk augšējo vai apakšējo diegu tā, lai veidotos savilkums. Tā to instrukcijā iesaka darīt arī manas šujmašīnas ražotāji. Turpināt »